Mīlestību nevar iegrožot,jo tā var plēsties tikai plašumā vai vispār nodziest.

Teorētsiki nevajadzētu būt - mīlestībai, kādu mēs to vēlētos izjust. Bet neesam tomēr tik pašaizliedzīgi. Tāpēc - jā, ir tās robežas tomēr.

Es drīzāk teiktu , ka nē . Vienā brīdī tā itkā apdziest , bet citā no jauna uzliesmo .

  Nekādas robežas... Vai nu ir vai nav..bez robežām!

Protams,man ir mīlestība kāmēr stāv!!!...

Ir, protams. Visatļautība nekur nav pieļaujama. Kurš tad būs tas, kas
uzspiedīs tikai savu um kurš būs tas, kas vienmēr cietīs...

Milestibai robezu??? hm... milestibai gan var, gan var nebut robezu... tu vari iemilet cilveku no visas sirds un but kopa visu atlikuso muzu un izbaudit milestibu bez robezam, bet tu vari ari iemilet un kadu neparedzetu iemeslu del izjust to milestibu tikai sava sirdi, bez iespejas ar to dalities... tur bus ierobezojums... tu vari milet, bet neko vairak... un istu milestibu neaizmirsisi un ta bus ierobezota uz muzu tava sirdi...

mīlestība ir tas dzinulis kas liek sastrādāt tik daudz muļķību un kā kaut ko tik nekonkrētu ,netaustāmu un katra izpratnē mazliet savādāku varētu ierobežot, tās ir emocijas, jūtas ko nevar sataustīt bet viņas tevi paņem savā varā un nevari tām pretoties, reizē skaistas un postošas gan ceļ spārnos gan iznīcina, dod iedvesmu gan dzen izmisumā un tu esi cilvēks kā instruments šo jūtu varā.tik daudz kari un tik daudz skaistā ir noticis mīlestības varā.manā skatījumā šis jūtas ir kā ēteris kas noved kaifā un apmiglo saprātu gan uz ļaunu gan uz cēlu lietu.......tātad kādas tur robežas. tikai ļoti spēcīgs cilvēks var kontrolet šadas jūtas, bet tapat vi;nš mocīsies sevī, jo to piespiest pakļauties , nevar, tikai notēlot ka viss ir vienalga, bet sevi jau neapmānīsi, bet ja visa tā nav tad tā nav mīlestība.

Mīlestību nedrīkst "iegrožot", un mīlestībai robežu NAV!

Fortex-vislabak nenokavet,jo Vesture atkartojas.

Mīlestībai robežas ir tik daudz, cik Tu pats viņas radi. Ja mīli, tad robežas nejūti Tev viņas vienkārši neeksistē..........Tu vadies pēc jūtām un tām nav nekādas loģikas.

Ir-ne par velti ir teiciens,ka mīlestību no naida šķir viens solis.Atšķirība ir tajā,ka katram šī robeža ir sava un arī vienam cilvēkam katrās attiecībās tā var atšķirties.

Ir...

domāju, ka nav... mīlot mēs aizmirstam par visu - uz acim ir rozā brilles,ausīs tamponi...mēs lidojam, jā kādreiz tas var beigties...bet nevajag par to domāt, kad pienāks - tad arī domās

Domaju ka ne,ka var vispar but robezu jutam,uzskatu vai nu milestiba ir vai nu ta ir izliksanas

mīlestība nedrīkst būt egoistiska,tā nedrīkst ierobežot otra dzīvi.Ja nesaskan-atkāpsies tas,kurš mīl vairāk

ja pats tas esi uzlicis tad ja. bet ja nav tad nav.

No Pāvila vēstulēm korintiešiem :

Mīlestība ir lēnprātīga,
Mīlestība ir laipna,
Tā neskauž,
Mīlestība nelielās,
Tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas netikli,
Tā nemeklē savu labumu,
Tā neapskaišas,
Tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību,
Bet priecājas par taisnību.
Tā apklāj visu, tā tic visu,
Tā cerē visu,
Tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas.

Vai nav forši???   

Aprobežotam cilvēkam it visam ir robežas.

parasti cilvēks jau nemīl visus cilvēkus vienādi.....tātad robežas  noliek katra cilvēka egoisms
  egoisms nepiemīt tikai eņgeliem