vieglāk nekā kad? Vieglāk nekā tad, ja nemīlam patiesi? Nezinu. Atteikties nepavisam nav viegli. Dažkārt gan tā vajag. Ja to saprot, kaut kā jau galā tiek.

  .......  cik atceros....bij smagi, bet smagi bij abiem.......  bet tā bij uzspiestā pienākuma kļūda, nevajag atteikties......

ir jaabuut neapgaazjamam iemeslam ,lai to dariitu.tas ir saapiigi,ja ir jaadara taads solis.un saap ilgi...

Ja patiesi cilvēku mīlam,tad grūti ir no viņa atteikties,jo mīlestības jūtas plosa sirdi!

Tadel labak prci Fegkinu-no pieredzes-Jums bus savs birojs,un Milestiba.

Noteikti ir smagi,bet ja  mīlestība ir vienpusēja,tad vieglāk ir to otro  atlaist,nekā ilgstoši mocīt sevi un viņu arī.

grūti, pat ļoti grūti, bet tas jādaraja ja mīli tikai tu , ja esi tikai tauriņš otrai pusei - ej prom
    un lido-lido, visi asumi ar laiku nogludinās un paliek tik atmiņas, bet tās ir personīgas un dažreiz glāstošas, bet dažreiz sūras, bet tikai tavas

Nebūs viegli, nemaz.. Ir tikai normāli, ja mīlot cilvēku, mēs vēlamies būt blakus un izjust no viņa puses tādu pašu uzmanību , ieinteresētību, siltumu,  tā nu nav privatizēšana...un situācijā, kad nevaram būt kopā ar mīļo cilvēku- mēs jau neatsakamies no viņa, bet- no savām vēlmēm gan. Otram mēs vēlam to labāko- bet sāp un smagi ir tādēļ, ka mēs  paši neesam tas labākais

  Man vienreiz manaa dziivee jau bija notikusi privatizaacija.Un tas ir necieshami saapiigi. Bet ja tev ir iistaas miilas juutas,kaa var atteikties notaa ?Vieniigais,ja preteejaa puse attiecas pret tevi ar pofigismu,tad jau ir jaadomaa.

...vai vispār neiemīlēties? Vienādi smagi jau abos gadījumos...ja jūti, ka tas varētu būt Tavs cilvēciņš, vai jau ir Tavējais...un iemesli vairs nav būtiski, kāpēc tā notiek...

..mani uzrunāja Vilciņa komentārs...lasu un domāju!   

Labi jau ir tad,kad tas vēlmes un simpātijas ir abpusējās.

Pamukt vai piekļauties?
Tas stāsts par pieradināto lapsu.

Pirms ko uzsāc,
iepazīsties ar pamatnostādnēm.

Laikam nē, bet vajadzet jā