..To akmeni, kuru tu man sviedi...
Es pacēlu!
Ak, Kungs, cik skaisti tajā bija ..
Sasalušie ziedi..!
..iesēdušās galvā man šīs rindiņas..
..jā, Maija, biju uz Harija Ozola un Santas Zapackas koncertu...viņš tur šīs rindiņas teica..Lika man tās aizdomāties!!
..Marika, Tu noteikti pateici pareizi...es tikai pēc atmiņas..varēju vārdiem kļūdīties..Paldies
..paldies, Līga..beidzot esam nonākuši pie precīza teksta..Bet , man jāsaka, ka Harijs Ozols tad arī nav precīzi citējis šo dzejoli..bet tas taču nav tik būtiski
Atslegas vārdi: dzeja18356, mīlestība34035, attiecības38715, cilvēks416
tā jau saka, - nav jāmeklē dievs baznīcā, jom viņa tur nav... pacel akmeni - un viņš tur būs...man reiz bija kaimiņiene - nu izteikti gaišs cilvēciņš...viņa par dievu teica tās, ka redz to visapkārt, ne baznīcā... paskatās uz dabu, kas vienmēr mutuļo, putniem - un visur saskata dieva esmību
Dievs..?Jā, mūsos pašos tas rodams,redz,pat mestā akmenī....varbūt,pat no nelabvēļa,jo labais jau ar akmeni nemetīs,tu vari saskatīt ko skaistu,jauku.
Skumjas...
Nu , cilvēks sliktajā mēģina ko labu saskatīt - un viņam liekas , ka tas izdevies
....man liekas , ka bija tā....
Es pacēlu to akmeni,
ko tu sviedi,
un redzēju,
cik sasaluši tajā ziedi.....
Man arī tās patīk,pat ļoti...
viņš gribēja dāvināt ziedus ,bet saņemot atraidījumu tie pārvērtās akmenī un tika vairs ne dāvāti ,bet sviesti
Nebij tajā ziedu......tikai pelēks akmens......
Ledu sirdi.
nu blin netrāpīja
neustraucies .metīs un trāpīs. nu tā būs bauda.
Piedošanas skaistums.
Var izmantot ikdienā,
var pasniegt kā cēlu žestu...
/izvēles brīvība/
Es paceļu to akmeni, ko Tu uz mani sviedi,- ak, kādi tajā akmenī ir sasaluši ziedi! Ojārs Vācietis
precīzi ir tā