Kad grib dzīvot bērna vietā un neļauj to darīt pašam.Ne pašam izvēlētis profesiju,ne pašam iemītēties.Bērna izvēlētā otrā pusīte liekas par maz čubinās ar viņas mīlulīti.
Ja tik zinātu kur bumbulītis paklups,spilventiņu noliktu...

..man patika  filmā.."Anželika- enģeļu marķīze"..kā teica galvenā varone.."Es savu bērnus pārāk mīlu,lai lutinātu"....
Nezinu, kā ar to aklo mīlestību, bet neuzliekot bērnam nekādas robežas....man šķiet, tas var sagādāt pašam bērnam izaugot rūgtus momentus dzīvē!

Bērns ir jāmīl jebkādā vecumā,arī tad, kad viņam aug bārda,bet jāmīl tā,lai nenāktu viņam par ļaunu,lai viņš būtu dzīvei gatavs(patstāvīgs),un tai pašā laikā zinātu,ka mamma viņu mīl,un viņš ar viņas palīdzību var rēķināties vienmēr.

    Viņa itkā dzīvo iedomu pasaulē,nemana  kad milulitis kļuvis par nelieti,ciniķi,vandāli...

nu nav akla mātes mīlestība ............. katrai normālai mātei savs bērns ir mīļāks par visu pārējo ............ Bērnam aug bārda , sāk mesties sirmi mati ........... bet tā pat viņš ir un paliek viņas acīs bērns ............
Tas ir dabas ieprogrammēts instinkts .......... protams , ir arī izņēmumi !

Mātes mīlestība ir ļoti pat redzīga !
Bet , pat saskatot sava bērna nepilnības , viņš vienalga būs viņai mīļākais , lutināmākais no bērniem , kas , savukārt, ir viņas kļūda ...

kad zūd objektivitāte un kritikas deva bērna izdarību analīzē, tad jau var teikt - akli mīl..tas noved pie bērna psihes degradēšanās, jo par primāru kļūst visatļautības apziņa..

Pārlieku lielā čubināšanā, kas ir kaitīga topošajam cilvēkam. Teiksim, izdarīt kautko viņa vietā. Vismaz es tā to saprotu.

Pirmkārt jau nespēj saskatīt bērna vainu dažādās situācijās - vienmēr vainīgi draugi, skolotāji, priekšnieki, dzīvesbiedri, da jebkurš cits. cenšas ne vien aizstāvēt jebkādā situācijā, arī atrisisnāt viņa vietā jebkuras problēmas, nu, piemēra pēc, "bērniņš" pillā pie stūres, mammīte maksā viņa vietā sodus, utt.

Tā arī izpaužas,ka māte to mīl,lai kāds viņš arī nebūtu...bet vai tā ir akla,nedomāju,manuprāt drīzāk visuaptveroša,visu piedodoša...

Sonja pareizi noraksturoja.
Mīlu savus bērnus ar sirdi un pacietīgi skatos taisnībai acīs.

Tur ir tā aklā mātes mīlestība,ka meklē bērnam citu tēti. Sev "mīlētāju" atradīs,bet bērnam tēti neatradis! Bērni to ļoti pārdzīvo un sabojā bērna psihi jau no bērnības...

savs bērns ir jāmīl tik stipri, lai iedotu tam spārnus tālākai dzīvei.. aklā mīlestība izpaužas, galvenokārt, neredzot bērna kļūdas, līdz par vēlu vai arī pārmērīgi to uzmanot, kontrolējot... kā vista, kas cālēnus nelaiž prom, bet visu laiku tik zem spārniem grib turēt...