Sāpēt var tikai nepiepildīta mīlestība.

Nu ja nepareiza gadās - tad sāp ..

Jā, sāp...

...superīga dzeja Albert!!!!.. ..pareizie vārdi!!!
....bet protams,ka sāp.!!!!..ellīgi sāp!!!!!!!!.........arī visskaistākā mīlestība,kamēr pārtop no akūtas hroniskā,,,kautkādā brīdī--vienalga nodara sāpes!!!-!!!!

Ilūzija, krāšņais zieds
uzzied vēlā rudenī..
nosalst salnā agrīnā
cerības savējās.......

...ja Tavas slāpes
kāda ļoti alkst ,
tad saldas  -
arī sāpes ,
ko mīlestība -
savā kausā lej ...

Protams. Mīlestības cirstās brūces dzīst slikti un sāp ellīgi un pretsāpju līdzekļa nav.

Protam sap

sāp jau gan un kā vēl...

Kādu laiku jau sāp gan.Bet viss plūst, viss mainās.

Jā,ja viens mīl,bet otrs to pat nenojauš.

Sāp novirzes no mīlestības, mīlestība nesāp, tāpat kā laime

Sāp, un vēl kā sāp....ja iemīlies un nesācis baudīt tās saldo garšu- tā zūd...sāp gan.

atbildot uz virsrakstu - vienmēr ;)

Ja nesāpētu,tad nebūtu asinis!:  

Mīlestība ir vistrauksmainākā no visām cilvēka jūtām. Tā satricina līdz pašiem sirds dziļumiem, nereti apgriež visu pasauli kājām gaisā un tad negaidot aiziet... Un mēs nevaram bez tās dzīvot. Ne-va-ram, jo mīlam! Tieši mīlestībā cilvēks izjūt savas sāpes. Sāpes, kas parāda, cik dziļi cilvēkam var sāpēt. Var sāpēt vienaldzīgi, var sāpēt kvēli līdz sirds dziļumiem, var sāpēt klusējot - ar vienaldzīgu sejas izteiksmi un ar samierināšanos sirdī. (To ir teikusi Maziņā, un es viņai piekrītu   )

Vīzija naktī
Viņa bija te . . . Es jutu
Viņas elpas pieskaršanos
lt kā vieglu jūras putu
Nemierīgo viļņošanos.

Tad es saucu, pēkšņi juzdams,
Kurp ik skaņu vēsma aiznes,
Un no jauna viss bij klusu.
Gaisos mirgoja tik zvaigznes.

..nu kā lai te nesāp?!?

Smaga lieta,kur tad vel visas tas francu gudribas...

nejau sāp mīlestība, bet sāp tas, ak attiecības nav izdevušās un nav vairs tā cilvēka, kuram to veltīt

ta vienver sap