...un tālāk es skaitu:
Cik daudz sabraucamu sapņu!
Aiz manis sabrauktas ilūzijas
un iekāre sapņu maskā.
Kas mani tiesās? Par ko? .
Un vai man braucēja tiesības atņems?

Bet ikreiz, kad cilvēku sapņi
Iznāk zvaigžņu gaismā uz ceļa,
Ceļ roku un lūdz viņus pavest,
Es braucu un domāju sevī:

Vest cilvēku sapņus,
Satikt cilvēku sapņus
Un arī sabraukt cilvēku sapņus −
Kāds man laimīgs mūžs!   
(fragmentāri, no I.Ziedoņa)

protams pazinu,kur nu liksies.

...es Tevi pirmo reizi iepazinu caur tavu foto galeriju.....,kuru daudzi noliedza,bet es tajā redzēju ko vairāk kā tikai kailumu!   :
....un Tu vienmēr esi spārnots---gan dzejā...gan savos darbos gan domās!
.......tā turpini!

..katrs cilvēks ir tik daudzšķautnains......!....un jauki atklāt cilvēkā vienmēr kaut ko jaunu...vēl neiepazītu!

Romantiķis ar aizlauztiem spārniem

Nu rādi šurp - kādu   ..

tevi nepazit tadu murmuli,kas vienmer ar saviem sparniem aizsniegs ko gribes.

Smags jautājums

Kādu?

Nav ne jausmas,nekad neesmu redzējis!...

Domā tādu kā profilbildē, domāju, ka ne, lai gan, kas to zin....profilalbumu neesmu skatījusies, sava daļa slēptā romantiskā sīrupa jau Tevī ir.

Man patīk romantiskie cilvēki.

Kļūda, atvainojos.