Kāpēc gan, Modri, es nevarētu domāt par ceriņiem rudenī? Par sniegu vasarā , par Jāņuzālēm ziemā?
Visam ir savs laiks, un ceriņi būs, nākošgad
Man atrodas par ko papriecāties vienmēr.Pat tad,kad kļavas plikas un sniega vēl nav.Tas nekas,ka tas ir drūmākais,tumšākais laiks.
Ilgojos pēc mājām.Jebkad. Arī tad,kad ceriņi zied
Nu,vai zini,Pūciņa!Tu gan,,laid''!
Vēl nav nācies pa lapām kārtīgi pavārtīties,sniega kupenā pameņģēties,ka Tu jau pēc siena gubas uzdzen nostaļģiju!
Tu tiešām tik straujas dabas?!
Nesasteidz un nekārdini!
Izbaudi katru mirkli un visas iespējas ko dzīve un daba Tev dod!
Nē,kļavas ir skaistākas,man..
jā
kaut kā nē..tas vairāk uz pavasara pusi gribēsies..:)
Shogad cerinjos laimes nebija....labaak,lai vinji neraadas tuvaakaa laikaa.
Nāk rudens, sārtojas kļavas...kaut kā skumīgi paliek, vēl iegriezīsies aukstie rudens vēji ar lietiem un tumšajiem vakariem, taču pēc ceriņiem?....nu nē,laikam, drīzāk pēc baltajiem ziemas vakariem un siltas tējas pie kamīna guns ar labu mīļu draugu blakus svecīšu nomierinošajā gaismā.... ceriņi- pavasarim lai paliek.
visam savs laiks,varu jūsmot gan par ceriņiem,gan kļavlapu krāsu bagātību
Rudens ir mans laiks -
ar dzestrajiem rītiem , asteru zvaigznēm , apšukundziņu un baraviku paslēpēm lapās... , kļavlapu lakatiem sārtiem , kuras aizlidojošiem dzērvju māj kāšiem ...
Ceriņi būs..., tagad pie kļavu ugunskuriem jāsildās...
mazliet...
Cilvēkam raksturīgi tiekties pēc tā, kas nenotiek tagad.