un kas tur slikts?

garlaiciiga tā nebūs (no savas rūgtās pieredzes) , bet ar saviem zemūdens akmeņiem būs noteikti, cik tie būs lieli un asi vai maigi, nu te laikam katram būs savs, bet tajā "bezrūpiibas" laimē - sauliite arii spiid dažādi...

Nāvīga garlaicība...kā mušai ievārījumā.

man nau nekad garlaicibas

Tad jau labāk kā dzērvenei pūdercukurā   Nē, no tādas pārlaimības nošķebinātu, bet par laimi, man nekas tāds nedraud, jo līdz stabilai pārlaimībai vēl tālu.

ja tu zinatu............cik ilgi bija jamekle si garlaiciba.......

To var atsvaidzināt atpūšoties atvaļinājumos atsevišķi.Tad tā gaidi atkal redzēšanos.

nē,kārtība materiālajā pasaulē atbrīvo prātu

Vienalga - laimiga , pārlaimīga , notikumiem un spriedzes bagāta - tā dzive, galvenais , lai cilveks justos saskaņā ar sevi . Tad nebūs nedz garlaicīgi, nedz zaptaini saldi, nedz kā citadi ne tā.

Tas varētu būt tiešām nogurdinoši, ir jau pēc kaut kā jāilgojas

Kamēr atpūstos no paguruma un spēku izsīkuma tikmēr būtu , bet tad jau gribētos atkal ko tādu, TĀDU!!

Vai tad mušai slikta dzīve ? Katru dienu arī viņa netiek pie saldumiem !

Garlaicība, bezgala garlaicība

Nu,ja jau tā būs garlaicīga,tad nekādā gadījumā nevar būt stabili pārlaimīga...

Kuram tad tāda ir? Gribētos uz tādu laimīgo vismaz apskatīties.

Garlaiciiga dziive nav laimiiga:))

Dzīve nemēdz būt  nemainīgi laimīga. Vienmēr kautkas notiek. Bet es gan gribētu būt stabili laimīga.