Kad ar smiekliem nepietiek rudenī
kad rudens nepāriet,asarām krītošām
pie tavām debesīm rudenī_klusumā
ka soreiz man varavīksnes nepietiek
tāpēc ka vienu debes pusi aizņem mana sirds...
Romi,tajā bildē tak redzdms,kā tur ar tām sievietēm un mašīnām,pēc šamās skaistules ja nu ne trieka,mīkstais garantēts uz nedēļu...
...ar sirdi delnā
viņš nāca pie tās ,
viss melnā - nāca ...
- Tā Tava ..., viņš teica ,
jo bez Tevis -
tā neskan man ...
Mana "enigma" sabojājusies - nekādīgi nešifrējās ...
nu samilejies kura dama.
Pēc tādas poētas var tikai saprast,ka esi kādā skaistulē esi iekēries.
tas nav jauki, bet cilvēki mācās saturēt savas bēdas.....
Romi kas nav dabisks tas ir riebīgs!
ar kļavas lapu, dzelteno
krīt dvēsele vientuļā
kā lupata peļķē dubļainā
krāsas tā rāda
dzimst varavīksne sapņos
un apņēmība rītos
tos noslauka vientulība vakaros
un nolemtība acīs