Monumentālā stājglezniecība bērna izpildījumā uz tapetēm ir ķēpājums, bet kad to pašu uzzīmē mākslinieks - tā ir lielā māksla. Kur ir tā smalkā nianse, kas tos atšķir?
Gunita! Nav runa par maniem ķēpājumiem?? Bet par viedokli, paldies.
Jo pārtikušāka un bezrūpīgāka ir sabiedrība, jo mazākas ir prasības pret mākslu.
Nu,redz,laikam jau nedaudz jāpamācās,lai tavus "ķēpājumus" kāds nosauktu par abstrakcionismu .Tam visam nepieciešams laiks un pieredze.:)
Nu,bērna ķēpājumus uz tapetēm novērtē tikai vecāki,bet mākslinieku ķēpājumiem pieslēdzas no.....pelniem bagāti kritiķi un tad tā jau kļūst par lielu mākslu..
var jau protams gudri spriedelēt un runāt pa mākslu,bet tā saucamo ķēpājumu ir diezgan grūti radīt,tas nu tiešām nav vienkārši.Un ne katram patīk šada māksla.Ar ko atškir?Kaut vai ar krāsu un papīra kvalitati uz ka tas radīts..............
Mākslinieka ideja un tās īstenošana.
Interesants jautājums. Man tāds radās redzot A. Zariņas daiļradi.
Slavena mākslinieka vārds zem "ķēpājuma"
Ieguldītie materiāli un ideja.
Māksla ir un paliek māksla.
Domāju, ka tikai mākslinieka vārds.
Abstrakcionismu vispār slikti izprotu. Piemēram - "Melno kvadrātu" nesaprotu, laikam tā doma ir dziļi ieslēpta.
Laba reklāma. Ja prot labi reklamēt, pārdot var par milzīgu naudu pēdējo mēslu.
Man šķiet, ka tas ir atkarīgs no mākslinieka vārda. Brīžiem bērna zīmējumi pārspēj ,dažu labu liela mākslinieka ķēpājumus...
katram individam ir savs pasaules redzējums un šie mākslas darbi ir viens no variantiem ...
Ja mērkaķis noķēpā audeklu, bet to paraksta slavens mākslinieks, tad tas ir šedevrs.