Esmu laimiiga,... Esmu pashpietiekams... bet varbuut pashreklaama???
Par ko,Aivar?
Andi,piekriitu. Kas var buut labaak,kaa jokoties.
Ljoti atshkjiras ,laimiigie ............ tiem pavisam cits skats uz dziivi...
Kaarlim...
Albert,no Tevis saciitaa,jaadomaa,ka- dziivo
Sveika ,Sonja. Es arii esmu laimiiga,
Maija, paskaidrojums pie jautaajuma,nav jaauztver tik preciizi, un esmu sheit retaak par jums....
maara..,cupinjaam nee. ...
Biruta, vareetu arii piekrist,tikai varbuut otraadi,,, pashpietiekamie ,pashi nezin ko grib... un taadaa veida norobezojas......
sniegpulksteniite... reizeem patiesi-uzjautrina. .. banaalie un salkanie teksti... nu tik laimiigi,ka nekur citur ,kaa i-neta, to nav kam izraadiit...
Arviid,,nesi nu tik skarbs....
Elviira,kaads naivums Tavaa vecumaa....
kuku....
paldies Vientuljais.... Vaardu ,pashpietiekams, arii es nesaprotu, bet tas muusdienaas tiek visai biezhi pielietots...... (tas nav par pani)
Atslegas vārdi: doma23289
Te 90% jūtas Laimīgi apkampjot datoriņu.....!:)))
*Laimīgie* te izvaid savu sāpi!
Par pašpietiekamiem sevi pasludina tie,kuri citiem vairs nav vajadzīgi!
Sarmīt, bet - ja cilveks ir laimīgs, vai dzivo savu dzīvi saskaņā ar sevi un to, kas apkārt, viņam ir interesanti arī vienam esot--- tas nenozīmē, ka pa dzīvi tāds biedrs ir permanents vientulis- viņam nevajag ne komunikāciju, ne sabiedrību, ne domapmaiņu, ne ko citu.... Atšķirība ir tajā, ka tāds cilveks var iztikt bez tā visa iepriekšminētā, bet nevis- viņam no tā ir jāatsakās.
Esmu kāds esmu,sevi nelielu.Te pārsvarā jokus,,dzenu.,,
Nu bet ko te dara tie mūžam rūcošie-aprunā,aprej laimīgos,iebāž pa pretīgam komentāram- nu viss kā dzīvē!
noteikti tajā mirklī tā jutās, vai tad vienmēr ir jāiet ciemos pie draugiem dalīties savas domās, ja to savu reizi var izdarīt te:)
"Ieknābj" nelaimīgiem,kuri raud,lai sāp vēl vairāk!...
Laimi vai nu jūti vai nejūti , to nevar iedod neviens dators , neviens cilvēks ........ tā ir mūsos pašos ............
intereses pēc jāpaskatas ,ko dara citi laimīgie...UZJAUTRINA..., Laimes jau nekad nav par daudz...
Paldies,Sarmīte par pārdomas rosinošo jautājumu!
Par to cik tālu no sava patiesā apzīmējumā,ikdienā tiek lietoti vārdi-
laime,mīlestība....
Laime taču nav PATSTĀVĪGA sajūta!
Ir īsi mirkļi,kad jūties laimīgs....
Mīlot,saskatot dabas grandiozo skaistumu vai baudot izcilu mākslas darbu
,vai teiksim pēc aukstas,lietainas dienas vakarā ietinoties segā pie kamīna
dzerot tēju un skatoties uguns dejā...
Neviens ne bagātie un skaistie,ne iemīlējušies,ne kāds cits
nav laimīgi visu laiku! Katram ir problēmas,skumju brīži,brīži,
kad viņš ir nelaimīgs!
Jo ja nebūtu vienu sajūtu,mēs nemaz nepazītu otras!
Es šajā vietnē esmu atradis draugus,bieži atrodu interesantas domas,rakstus...
Patīk pētīt cilvēka psiholoģiju,savstarpējās attiecības,to kultūru
(vai tās trūkumu...),jo amigos ir sabiedrības mikromodelis!
P.S.Nesaprotu vārda pašpietiekams nozīmi no tīri lingvistiskā viedokļa!
DOMĀ.
Pareizi Jums ,Sarmīt,Sonja uzdeva atbildes jautājumu....
dava laimi nelaimigajiem....vai tas ir kads parkapums,ja esmu laimiga?...
mes visi sava zina esam laimigi,tikai ne katrs to grib saprast un pienemt...
Nelaimes meklē ...
Tātad,sarmiit,ko darat šajā vietnē?Es vienkārši vēlos dzirdēt arī jūsu,kā laimīgās atbildi..
Vai tad te jābūt tikai nelaimes čupiņām?
padalās ar savu laimi ar vēl laimiigākajiem - vai tas ir slikti???