Vienas sarakstes rezultātā radās pārdomas:
Vai viss, ko dzīvē esam dabūjuši, ir pelnīts?
Vai viss mums ir jānopelna? Vai nevar būt kaut kas viekārši tāpat?
Vai tad, kad jūs kaut ko dabonat, vienmēr ir sajūta, ka esat to pelnījuši? vai tomēr dažreiž šķiet, ka tas ir avanss, dāvana... Un sliktais - vai vienmēr jūtaties to pelnījuši?
Ne tikai materiālā vai gara pasaulē. Vispār...
Atslegas vārdi: dzīve38590
nav laika prātuļot. ejam un darām.
just smile
Manā gadījumā, ja tā paskatās, tad visas materiālās vērtības tomēr ir nopelnītas, bet par sajūtām, kas pēdējā laikā radušās, var teikt, ka gan pelnītas gan nepelnītas.
Viss notiek tā, kā tam jānotiek.
Visu esmu pati sasniegusi ar netlaidīgu darbu , nekas no gaisa nenokrīt, laikam jau tāds liktenis !
Bet viss nopelnītais ir noturīgs.
Vai var smaidu un labu vārdu teiktu,vērtēt kā nopelnītu vai pelnītu? Laikam piederu Pelnrušķītes klanam ...
Tad kad slavē(pat nepelnīti) - tas vienmēr ir pelnīti,ja tiek pārmests(pat pelnīti) - tas vienmēr liekas nepelnīti,tāda,laikam,ir cilvēka daba.
Reizēm tiešām liekas ka, jā-neesmu pelnījusi...Un būs jāatsrādā, jo saproti, ka nekas nav par velti šajā dzīvē. Nu tas tā -vispār...
Garu pasaulē vizsmaz sākums tās izzināšanai sākās ,ka to nevar nopelnīt ne ar ,ko- to tikai var saņemt ,kā dāvanu . Un tad pati lielāka dāvana- grēku piedošana ir par velti ,tad vēl labos darbus var darīt tā ne acu priekšā ,bet tāpat uzdāvinat kādam it sevišķi tuvam , un vēl vesela kaudze labu lietu kuras nav jāpelna un un nav jāliek pelnīt savam tuvajam. To var praktizēt ,sakumā kādiem liekas grūti vēlāk prieks .
Tik daudz jautājumu,ka nav iespējam atbildēt! Var rakstīt tikai 120 zīmes!!!...