par visu ir jàmaksà

nu ja baidities vilka neiet meza  

Cildenāka rīcība par atturēšanos no baudām, ir pacelties
pāri baudām, nenokļūt to kalpībā.

Pēdējā laikā domāju par to- jā, derīgi ir izjust ciešanas, bet vai derīgi ir tās sagādāt?

Nepiekrītu,bet,jo lielākas sāpes,jo lēnāk tās pārtop par augsni,kurā aug kaut kas jauns un labs.

Mirklis baudas,un tu jau esi kobras rīcībā.

Tad labāk triekt ratā to baudu.

Bauda ne vienmēr ir labums, un ciešanas ne  vienmēr ir ļaunums. Ciešanās veidojas cilvēks, baudās parasti degradējas.

nu jāāāā...     

Ciesanas iet roku roka ar baudu.Un,nekad nav bijis savadak.Ja,tev veicas,kadu laiku,tad driz bus kautkas nepatikams,un ta notiek vissu laiku.

Viss,ko mēs redzam,
viss,kas tiek slavēts vai pelts,
Reiz cilvēku ilgās dedzis
Un cilvēka muskuļiem celts.

Vai prieks,vai mokas,
Vai apkārt tumšs vai bezgala gaišs,
Aiz neziņas cilvēki rokas
Gar sāniem sev nenolaiž;

Ja ienīst, tad savu lāstu
Ar skaudru vēzienu triec,
Ja iemīl - viskārstākos glāstus
Visvairāk nīstajam sniedz.

Ja trāpās laba,slapja,knapja,karsta pežiņa,tad var gan par minūti dabūt orgasmu,bet ja tā,kā siena šķūnī,tad 1/2 st.jācīnās!....  

viss atkarigs ar ko Tu to baudu izbaudi