Vai Tu riskē tāpēc, ka tā ir nepieciešamība, vai tāpēc, ka Tev patīk adrenalīns?
Nu kā nu kuro reizi sanāk...bet biežāk laikam jau tāpēc,ka vispirms izdaru un tad tik domāju.
Pēc dzīvē pieredzētā kārtigi apsveru un tad tik daru.
Jā, ja nevaru izšķirties ko darīt.
Tikai uz attaisnotu risku un ļoti reti. Adrenalīna darbā pietiek
Reti , bet ir gadījies .Un tas ir attaisnojies !
Riskēju patiešām ļoti reti,un tikai tad,ja šķiet,ka savādāk nevar.....
Dzīvot jau ir risks, un tā līd !z zārka naglai !
Pat ielu slaukot , skaties ka kāds DULLNAIS nenobrauc....
man nepatīk riskēt...bet nesaku, ka to nekad nedaru
Dziive pati ir viens vieniigs risks......
Apzinaati ir gadiijies riskeet
...tas vecais, nodrāztais teiciens- kas neriskē, tas nedzer šampanieti!!!...
Viss ar mēru, bet sanāk, kā sanāk!
šad un tad patišām riskēju un es neteiktu ka ta ir nepieciesamība ,ja nu vienīgi nepieciešamība pec adrenalina ,lai vispar sjustu ka esmu dzīva....
50/50 - riskēju lai vēlāk negaustos - nez kā tas varēja notikt citādāk... riskēju ne visai bieži, bet riska sajūta ir pacilājoša ...
Es neriskēju,var pazaudēt to pašu,kas jau ir...
Tikai tajos gadijumos,ka savadak nav iespejams.Savu adrenalidu,esu izbaudijusi jaunibas dienas,kad to vien dariju,ka riskeju.
Nu kā kuro reizi,bet tā neizeju..
Bieži, ne bieži, bet, ja pasaka, ka nedrīkst darīt kaut ko, tad tā vien niez nagi tieši to izdarīt - un izdaru arī, pa retam, pēc tam ir kā ir.
...izeju uz Labu Laimi...
Ja tikai tā ir dzīves nepieciešamība.Esmu apdomīga un samērīgi riskanta.
bieži ne ,bet pariskēju gan ...
Gadās reizēm,jo ja nekad nerikēsi,vari arī zaudēt
Riskēju tikai tad,kad ceru ka risks attaisnos cerības.Adrenalīna dēļ neriskēju nekad.