Nē, ir tā kā ir.. un, kas notika, notika uz labu.

es gan kādreiz cenšos pasapņot - kā būtu ja būtu .. tas nevienu neskar, bet man patiik sapņu lidojumi ...

Klausies tā jau smadzenes izkūpēs,kas padarīts - padarīts,ko vairs domāt.

Nēē...īstenībā...cik labi,ka es toreiz tā pateicu...

Nedomāju gan ...

patreiz vel nē kas zin varbūt kadreiz ta domāšu...

parasti pirmiit,protams nevienmér sanàk...

Nea ..., ja vien - nepagriezīs Laiku atpakaļ ..., un - vai maz to vajag ...?

...kāds pazaudē ,
atrod - kāds ,
un vnm notiek -
īstajā laikā tas ...

Ne,bet ir brizi,kad liekas,ja butu savadak,vainu darijusi vai,teikusi.Bet reti.Jo,kam bija janotiek tas tapat notika.

Gadās,bet kam jānotiek,tas notiksies.

,jauniba gan citreiz parak steidzos izteikties vai izdarit kau t ko ,tagad es gan vispirms padomaju.......ak skaista ir janiba ,ta neneaks vairs....

Kādreiz  tā padomāju, bet neko jau vairs nevar saglābt.

Man tas nav īsti raksturīgi. Un kāda jēga domāt par to kā būtu, ja būtu.

Ja vien būtu pieturējusi muti.... pārāk bieži man tā jādomā.

Neko jau nevar atpakaļ pavērst.

Gadas gan ..tie daudzie ja ...,bet neko labot nevar ,var tikai izdarit secinajumus,kapec situacija izveidojas,un varbut nakosoreizi ,pirms izveidosoies ..ja...pietiks aprata -nepateikt ,neizdarit ,nenodarit utt.

gandrīz katru brīdi.

ko tu te pļūti...   ...es ap 100 veceņu izdrāzu un drāzīšu vēl 100

protams Jaa , bet ne paaraak biezhi lai par to lauziitu galvu . Un nevis domaaju bet apzinos .

Tad nebūtu, tā, kas man ir....