..un kaa roze eerkskjaina-gan prieceeju,gan duuru.....)))

Natrite ir nomalus ja aiztiksi tad tik dzels

Nu - arī tagadnē es varu iedzelt - nav problēmu .. Pagātnē- ir gadījies.

ne visiem bet dzēlu gan jo īpaši tīņu gados....

Ne visiem , tikai tiem , kuriem pienācās .

Es biju , kā neaizmirstulīte- maza , sīka, bet mani atceras visādā veidā, pat tādā, kas nav bijis, bet licies, ka es tā biju, jo mani jauca ar māsu, kaut gan viņa 2gadus vecāka.

atskatoties pagātnē, es sevi neredzu ne kā nātri, ne rozi...es sevi redzu kā savvaļas stādiņu, kurš meža ielokā laika gaitā izveidojies par  mežābeli...Tas var priecēt ar saviem ziediem,augļiem...ar skarbuma un sīkstuma piegaršu:)

Ja būs ass,gan dzīve pašam nāks atpakaļ.

...No nopļautas nātres saknēm ataugs tikai nātre....maigām lapiņām...maziem sīkiem dzelonīšiem...ap viņu negrābsties...Nezinītis....

Tikai,ja tas bija nepieciesams.

kādreiz jau iedzēlu,bet ne tik friši kā nātre.

Lai arii esu riebiigs cilveeks , visiem dzeelis neesu , parasti man dzelj jo pats to pieljauju .
Neapzinaati ir gadiijies iedzelt pat ljoti saapiigi , bet taa tak ir dziive un mees visi esam cilveeki .