ir aicinājums ( nav kur pielietot savu izdomu un aso acu skatu) un dziives veids - (ai man te sāp, padod man jo es esmu vārga, utt.), tā ka ir dažādi skatu punkti, bet abi nav manā raksturā atraduši vietu ... ciiņu par taisniibas atziišanu neuzskatu par "sūdzambiibe'lu" variantu, kaut gan starp tiem ir 'loti maza šķirbiņa, es sūdzos lai tikai taisniiba atgrieztos sev piemērotā vietā ...

sudzas vaji un mazlietin ar kompleksiem...
bet vari arii draugam isudzet bedas.
vienalga taa ir vajuma ispausme
profisonali tie jau aiz skaudibas un ar merki rada savu ietekmi

Jau bērnībā mēs tādus saucām par sūdzambimbelēm.Un tas iet cauri visu dzīvi.Laikam pieturēšos pie dzīvesveida.

Dzīves veids, jo viņi paši neko nespēj izdarīt.

Es pateikšu mammai!

Audzināšanas sekas,ja uzklausīs no bērnības,tas paliks uz mūžu....

Cik es zinu dzives veids,manas domas

Katram,savs.Mani tas jautajums neuztrauc.

Stukačš ir un paliks tāds,kauči nosit to.

Ja tu piemēram būtu pacifiste - tas tev būtu kā aicinājums vai kā dzīvesveids?
Tāpēc atbildot uz tavu jautājumu, neizvēlēšos nevienu no tavām piedāvātajām iespējām, bet izteikšu savu pieņēmumu - tā ir cilvēka būtība.

Es domāju, ka tas ir dzīvesveids. diezgan atbaidošs, tas gan..

Sūdzētājiem sūdzēšanās sūdzoties sasūdzēsies sūdzoties ...  

gan,gan

Ja ko darīt,tad tikkkai propesionāli Es par– propesssionāāliem  

Ir cilvēki, kuriem ir tāds dzīvesveids par katru sūdzetis un par sevi pasūdzēties, cik viņam slikti, cik viņam ļoti sāp un vēl par visu ko. Tos cilvēkus es viekāršā vārdā saucu par dīcējiem. Dīc kā mušas. Un izrādās ka nekas viņam nekaiš. Veselāks par visiem un visu. Un tik tiešām tādi cilvēki ir pilni ar problēmām. Es tādus cilvēkus silti iesaku ignorēt!

Tādi- profesionāli sūdzmaņi- no savas nodarbes saņem to, ko nevar dabūt savādāk- uzmanību, sajūtu , ka ir nozīmīgi un svarīgi, gudri, aktīvi un cīnās par taisnu lietu.Tātad- apstiprinājumu, ka ar viņiem viss ir okey. Kā vienmēr- saknes un motīvi tai situācijai jāmeklē- cilvēka smadzenēs, kas tur notiek- kur ir viņa pašapziņa un no kā viņš tik dikti baidās.

drīzāk dzīvesveids,pierasta lieta -sevi neredzu,tikai citus...

Tas ir liktenja pasniegts sods , taadi nevar buut patiesi laimiigi ???