Taisnība katram sava kam uzspiest,parasti izsaku savu domu,bet klausītājam taču sava galva uz pleciem - izvērtē.Kliegt nu nē jā arī tas otrs iztaisa kļūdu un uzsit punu lai cik tev sāp nogaidi.

Teikt vajag acis ,ja esi parliecinats par savu taisnibu.Bet vai vajag,vai nevajag,tas pasam jaizspriez

Labāk rūgta patiesība,nekā saldi meli,man,kas uz mēles,tas ārā.  

Dzīvē ir daudz un dažādas situācijas.Ir jāprot izvērtēt kad svarīgi pateikt visu acīs, bet kad labāk ir vienkārši paklusēt.Dažkārt ar to taisnību mēs varam nodarīt daudz lielāku postu un ļaunumu.Tas nebūt nenozīmē,ka mums būtu jāmelo.Meli patiešām ir nožēlojams līdzeklis,tie nepalīdz nevienā dzīves situācijā!

... bet meli ! Meli ! Vai meli ir arī apsveicami  

Nevajag gan,visiem..,uzskatiis par netaktisku.

Es ar pēdejā laikā klusēju,tik tā viltīgi nosmaidu un nekā nesaku.

Reizēm tiešām ir derīgi paklusēt, man parasti ir neērti, kad dzirdu kādu taisnības cīnītāju aurojam.

Pateikt visu acīs  var un vajag , tomēr ir svarīgi - kā to izdarīt.  Vismaz tā,. lai oponentam neuznāk nepārvarama kāre mesties ar kulakiem virsū, bet - apsēsties un apdomāties vai padiskutēt par kaut ko.

Nu kā kuro reizi atkarībā no situācijas,kāda tanī brīdī ir....

Var jau būt,ka vajag,tikai esmu novērojusi,ka tie tiešie savas patiesības paudēji tomēr nespēj tiešus kritiskus vārdus par sevi objektīvi uztvert.Tad sanāk mazliet vienpusēja tā taisnības izjūta.

Tas nav slikti,ja vari pateikt,ko domaa un ko klausiitaajs ir pelniijis...bet vai vajag???
Vieniigais,ja ir situaacija,ka nevar un nedriikst nokluseet...

Runāšana sudrabs, klusēšana zelts. Ir vietas, kur labāk paklusēt, ir vietas, kur ir jārunā un jāsaka patiesība.Tāpat arī ir labāk sameloties, nekā pateikt patiesību. Piemēram, ja cilvēks ir tepat tuvu nāvei. Ja viņam pateiks patiesību: Tu drīz mirsi,- viņam pietrūks pašam stiprā gara cīnīties pret slimību. Vajadzīgs uzmundrinājums un dot cerību, ka vēl ilgi dzīvos.

Nevienam nepatik taisniba.Cik reizes esu abdedzinajusies.

Pareizi - tā var ātri "norauties" ...

tikai neaudzināts cilvēks kliegs visu aciis bez šķirošanas, bet cilvēks ar intelektu sajutiis kad jābliež pa desmitnieku, kad drusciņ jāpaiet malā ... visu laiku bliezt jau nevajag nekādu spec izgliitiibu ...

Atkarīgs - kādu taisnību un kam teikt!
Ja par lietu (kopīgs darbs, kopīgas ģimenes problēmas utt.) tad nenoliedzami vajag teikt, lai gan jāatrod kaut cik diplomātisks veids, kā pasacīt.
Atklāsmes (viedokli) par otra cilvēka personību vai rīcību, ja tā tieši neskar pašu, gan vajadzētu paturēt pie sevis, ja pats cilvēks tādu vērtējumu nav lūdzis.

Nejau no taisnības jābaidās , bet kā to pateikt.Ar klusēšanu nevienam nepalīdzēsi .

Reizēm ir vajadzīgs paklusēt................
....bet ir grūti,jo es pasaku uzreiz pa tiešo acīs,lai vai cik patiesība ir skarba......
.labāk uzreiz,neka pēc tam aplinkus un tad sāpēs vairāk................

...kāpēc būtu jānoklusē savs viedoklis, vai tāpēc, ka kādam Priekšniekam nepatiks?!...