Iedomājies, kāds iestātos haoss, ja katrs ziātu kur un kad mirtu ....
Tā tikai šķiet, ka nu visi saliktu rociņas, steigtu palīdzēt tuvajiem, nolīdzināu neidevušās attiecības, pateiktos visiem par kopā piedzīvoto, taptu gādīgi un pašaizliedzīgi  ....
Muļķības, zinot cil'veka dabu - visas savas iespējas liktu izpriecā, adrenalīnā, seksā, baudkārē utt. ...
Labi, ka viss tā iekārtots - mums nebūs zināt savu pēdējo dienu ... prtājā gadījumā elle būtu jau šeit ....

Nu un!Man tagad jāmirst nost,tāpēc,ka manējās nav nezin kur?

.....nu un ko dos,ja katru dienu domās- nomirt  varu jebkurā mirklī?

Velti ir strādāt , veltīgs ir darbs ...galā tak zemē grauž tevi ..tārps  

Tāda iespēja tiešām pastāv . Bet galvenais jau ir nepieļaut tādu iespēju!

Nu tu spried pec sevis/Jo kur maneja atrodas-tocna zinu...................

nu tad jau ņem lāpstu un uz kapukalniņu prom ja tik tālredzīgs.

..dziivi vajag izbaudiit katru dienu,katru mirkli...jo otra iespeeja mums vairs netiks dota...

Kur ir manējā–es zinu   un arī cik ilgi viņa vēl jānes–zinu .....tač to, zināt visiem,nevajaga    

Pārdzīvo to, ko es, - toč' sāksi likties nemirstīga, brrr (nenovēlu)

Manējā ir pautu kulitē .

Nu ja tikai strausa ola,jo straus paslēpj galvu smiltīs vienmēr,kad ir bistama situācija.Nemirstīgi var būt piemeinekļi,kuri uzcelti uz pamatīga pjedestāla.

Visi???Man liekas,ka tas ir Tavs paša viedoklis,navajag iedomāties,ja pats tā domā,tad visi tā domā........

Nu vai jums nešķiet ka pa traku sākam uztraukties ,lai iet savu gaitu  

Kad pienāks laiks , katram nopūtīs tajā paslēpto liesmiņu .

Domāju, ka tā gluži gan nav, ka visi tik vienkārsi attiecas pret dzīvību. Bet- -daba ir gudra madāma- parūpējās par to, lai mūsu nervus sistēmas " neuzkārtos" no stresa un pārdzīvojumiem par to- ka nu ir jāmirst. Tāpat- kamēr nav saskāries cilvēks ar pieredzi, ka- aiziešana var būt ļoti ātra un negaidīta- viņs to neattiecina uz sevi... arī- pilnīgi normāls nervus sistēmas un psihes pašaizsardzības mehānisms.

Es tā nedomāju,jo visi esam mirstīgie.