Darīju. Dabūju krietni pa degunu. Tagad daru, kā prāts liek. Vismaz pagaidām.

Tas nav tik vienkārši...Laikam nē..

.....un tikai......
Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaišums, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd.
Tas paliek un mirdz...

Ar gadiem esmu sākusi vairāk pielietot prāta spējas.

es daru ka man sirds liek

Laikam vairāk ar prātu...

Darīju un darīšu!...lai jau sit mani tā dzīve

Vēl jau ir arī iekšējā balss...varbūt visi to nedzird, bet ir...reizēm esmu nepaklausījis un darījis pēc loģikas, pēc kā cita...tālāk nerakstīšu, jo ...domāju atbilde ir zināma...
Sirds...tā lieliski noder saviem tiešajiem pienākumiem, pārpumpējot mūsu asintiņas, lai apgādātu mūsu prātu ar skābekli...kā arī tā lieliski darbojas mīlestības jomā...bet atbildīgus lēmumus...atkal, katrs izvēlas pats...citam intuīcija, citam sirds, citam loģika un t.t.

Drīzāk sirdsapziņa...
Vai zemapziņa....
Vai abas!

Vienkārši domāju ar galvu  

Kā kuru reizi, bet gribētos, lai darītu, kā sirds liek un prāts to atbalstītu. Jo vecāka kļūstu, jo vairāk prāta piesaistu.

Kad man nepatīk tas ko liek darīt mans prāts tad es daru to ko liek darīt mana sirds, bet kad man nepatīk ko liek darīt mana sirds tad es daru to ko liek man darīt prāts