Mēs piedzimstam kā mazi egoisti,un pirmās izjūtas nostiprina mūsos pārliecību,ka esam paši svarīgākie.
Atslegas vārdi: dzīve38617, Attiecības38715
Mēs piedzimstam kā lieli egoisti, jo nav lielāka egoista par mazu bērnu........un protams ka tikai prasmīga audzināšana iemāca pareizi attiekties pret citiem........bet maza nozīme ir vārdiem, bet liela darbiem.......mēs esam paraugs......kā mamma attiecās pret tēti, tā meita attieksies pret savu vīru...un otrādi............
Ar otra cilvēka jūtām vienmēr naksies rēkināties.
Tas tikai viens punkts sarakstā.
Ne tikai, bet noteikti arī to jāmāca.
Piekrītu Ģirta teiktajam . Daudzbērnu ģimenēs šī problēma mazāk attīstās .
Tur jau ir tā sāls......ka vienīgais paraugs mazam bērnam ir viņa vecāki, un ja vecāki savam bērnam kaut ko sola, bet to diemžēl parasti neizpilda, tad tā savā dzīvē rīkosies arī viņu bērns, ja bērns redzēs, ka vecāki viens otru neciena, nemīl un melo tad tāda pati nemīlestība iespējams var izveidoties pašam bērnam lielam pieaugot un tā var turpināt ilgi un gari..............tā kā nav jābūt pašiem egoistiem, meļiem un krāpniekiem, ja gribam sagaidīt savādāku attieksmi no citiem!
Govs,kad saimnieks viņu baro,slauc,tīra,dzirda,arī savā pratā domā,ka ir svarīgākā persona,bet saimnieks-tas viņas kalps,bet lieli gan brīnumi govij sākas tad,kad tiek aizvesta uz gaļas kombinātu, tad asaras vairs nelīdz.
Pilnīgi pareizs apgalvojums