Piedauzu pie skapja , kad šie sāk par skaļu grabināties   , piesolu , ka iemetināšu vēl kādu pārīti! Tad šie apklust , nevienam jau negribas dzīvot šaurībā ...

Man nav,nu vieenīgi sievasmāte reizumis nakti pa kukņu pagrabinās.

Nu tādu dikti bīstamu noslēpumu man laikam nav. Ir dažas situācijas, kad esmu rīkojusies tā, ka tagad pašai kauns, bet tad arī neskraidu apkārt, visiem stāstīdama. Tie tādi mazi, nekaitīgi skeletiņi, dus mierīgi un kaulus negrabina.

Cenšos , lai tādu nebūtu. Un , lai neprāgtu kādas "bumbas"- vislabākais līdzeklis ir patiesums- izrunaties, izskaidrot, ja vajag- atvainoties.

cenšos izmest visus...........vieglāk dzīvot............

Man tur tik dažas kodes pa retam parādas.

Par tiem skeletiem vislabāk ir censties pēc iespējas ātrāk aizmirst. Tas garantēs to, ka viņi neizlauzīsies! Bet ja par viņiem nevar aizmirst, tad atliek uz to visu censties paskatīties no citas puses - tā, lai tie vairs nebūtu skeleti!

Nosmerejusies ka Vienmer ar saldumiem-tagad Dzied!Man vairs nav ko Zaudet Atraiknis.
Latvija velesanas!

Pagaidām sadzīvoju. Bet neiebilstu arī pret sprādzienu.  

Pagaidam saskaņā. Sprādzienu negrības.

Interjeru vajag atsvaidzināt. Izlaužas ja skapī vietas nav, tad izkrīt. Fox parasti uzliek kādu ABBAs gabalu un Scully  sirds atmaigst.

Lai tur arī paliek...neviens no tā nebūs ieguvējs......

Tie ir noglabāti dziļi dziļi un vairs nevar nevienam traucēt un manu dzīvi izmainīt.

...ja tos skeletus netraucē,viņi mierīgi guļ tālāk...

.......mierīgi.......aiz deviņām atslēgām

Lai viñi tur mìt,a to norakshu zem äbeles...nu jäsadzìvo ir,neiesi tak kärties vai slìcinäties...

bet ko darīt....kaut kā jau jāsadzīvo ir...

kā ar saviem radiem ....

es savus skeletus nekraaju, aaraa pa logu, un aizmirstu ka sliktu sapni. Viss-es esmu briiva!

Man nav skeletu.