Protams katrs gadījums ir individuāli vērtējams,bett cik zināms,tad nav jēgas sevi ziedot,jo jebkurā gadījumā saprotošs tēvs piedalīsies bērnu audzināšanā un ja viņš to nevēlas,tad arī kopā dzīvošana neko nedos.

bērna dēļ - tikai atruna. sieviete vienkārši negrib atzīt, ka grib piesaistīt sev vīrieti, aizbildinoties ar bērnu. tādas attiecības ilgi pastāvēt nevar un arī nevajag, jo mocekļa loma nav pareizākā.

tas atkariigs no vinnas...

Tas nava to vēts darīt ,jo tik un tā  tā nava  mīlestība Dzīvot  lai būtu bērnam tētis klāt neiesaku no savas pieredzes.Ja viņš būs labs tēvs  viņi arī bez Jūsu kopdzīves būs arī viņu tuvumā.                                    

Jautājums ir pavisam cits.Vai bērns būs laimīgs uzaugot tādā ģimenē!Tātad-trīs sačakarētas dzīves vienas ģimenes robežās.Bet kas zin,varbūt var arī tā dzīvot.Es nespētu.

Поверьте, не стоило бы этого делать... Шесть лет брака моей дочери прошли в уходах от мужа и последующих возврашениях, сейчас они в процессе развода. Ребенок не спасет брак, которого, так такового, нет. А страдать будут все. Дети вырастают и уходят, а второй жизни у вас не будет...

Katrs tāds atgriešanās variants ir savādāks un vienotu atbildi nevar sniegt.Vai bērns to novērtēs,tas ir īpašs jautājums.Viss atkarīgs no audzināšanas un domāšanas līmeņa.

Tas ir tik ļoti atkarīgs no šo divu cilvēku neatkārtojamās pasaules uztveres, psiholoģiskā pamazīmējuma un savstarpējības daudzveidīgajiem slēgumiem, ka nebūs viegli atbildēt uz šo jautājumu nezinot, kas ir tieši šie cilvēki. Negribētos runāt par "vidējo statistisko" gadījumu, tā ir tikai abstrakcija, ja 1) nav tādu pētījumu 2) un VISPĀR NAV VIDĒJO STATISTISKO CILVĒKU ja runā par katru no mums konkrēti.
Domāju, ka šie cilvēki dzīvos nemitīgā dramatiskā spriedzē. Ja tas notiktu uz skatuves, tad varētu prasīt atrisinājumu, bet dzīvē dramatiskās situācijas ne reti uzsūcas un izplēn, traumējošie aspekti tiek nobloķēti bezapziņā, viņu psihe kļūst nestabila, viegli ievainojama, viņi kļūst dzīvas "bumbas ar nezināma laika degli" viens otram.

sveiki nu velies ipazities raksti man bet tiki ja domas ir uz gimenes veidosanu man nepatik ilgi rakstit  un gaidit man patik vienkarsi uzreiz atiecibas

Всё зависит от её характера и материального положения...

Jaskiras

Ja ar savstarpējām attiecībām un seksu abām pusēm būs normāli, tad problēmas nebūs, pretējā gadījumā ļoti smagi abām pusēm. Var kopdzīve neizdoties un šķirties atkārtoti.

Nedari,to -tu pati būsi nelaimīga.Ja protams iemesls ir  nozīmīgs(kas mīlējas-tas ķīvējas)

Kas ir viņa? Kas ir viņš? Kāpēc aizgāja? Vai tā bija ģimene, kuras zaudējumu bērns izjutīs kā pasaules galu? Nav iespējams atbildēt uz jautājumu, kad nezini situāciju un cilvēkus. šādā jautājumā vispār nevar būt recepšu no malas.

Vai tikai,nē nedomāju gan!!
    Nespēj būt kopā tikai mazā dēļ,esmu parliecināts ka viens pret otru kaut mazu ,pavisam sīciņu mīļumu jūt!
Ja nejūt tad dienas ir skaitītas!!!!

Bērnu dēļ?Tā ir vislielākā muļķība......Mana māte no sava vīra, apkārtlaidēja arī neaizgāja bērnu dēl.Tā arī visu mūžu nomocījās un rezultāta 70 gados pats aizgāja prom, atrada 30gadīgu,tagad māte noželo, būtu jaunībā izšķīrusies, varbūt nodz'votu dzīvi laimīgi'.Esmu pilniigi viņas pusē, jo bērni izaugs, aizies savā dzīvē,vajag atceēties, bērni mums nepieder, viņi mums ir uzticēti uz laiku.....Atgriezties nevajag.......

nav jēgas uperēt savu dzīvi dēļ bērna!!!! tēvu tā pat var satikt bērns!!!! un reti tādā veidā kkas sanāk!!!

Šāda upurēšanās augļus nenes,,jo no tādas [izturēšanas] ar laiku cietīs arī bērns.   

Tik ilgi, kamēr sieviete sapratīs, ka dzīve ir tikai viena un iemācīsies sevi mīlēt. Bērni vairāk mācās no parādītā piemēra nevis vārdiskām pamācībām.....Dzīvojot mūžīgā teātrī ar ilūziju izrādi , ka viss ir kārtībā........... Vai tie nav meli... ? Tā mēs viņos ieliekam nepareizo programmu dzīvei......

vini vares izturet ne vairak ka gadu bet tad vinai janem berns pie sevis