Nav. Es esmu paša sevis vampīrs.

Es savā dzīvē neko nenožēloju, neredzu arī jēgu tam.
Bija brīži, kad es uz doto brīdi rīkojos tā, kā likās pareizi, šobrīd varbūt būtu bijis savādāk, bet es nenožēloju to kā bija.

Atīstītiem cilvēkiem ir kauns par savām neveiksmēm un tas rada neirozes vai vēl smagākas psihiskās slimības.

Man reizēm ir sevis žel,dzīve taču lēnām tuvojas kapa malai,kurā reiz visi nonāksim.

...ir gan dažreiz sevis žēl, bet nekad nav laika,lai pie tā apstātos!

Vai tad žēlošana ko mainīs?-tad kada jēga žēlot-jā kas nepatik,vnk jāmaina situaciju sava labumā

protams ka zel tak kad es sewi parak noslogu

Katram savs krekls tuvāks!

Ir....jo dala dzives nodzivota citiem.....draugiem...milotajam...viram....berniem...un kad to saproti,doma,laiks pagajis....