Cogito ergo sum!-domāju,tātad esmu.Ja esmu-tātad domāju, jo bez domāšanas nu nekādi Domas ir tālākās darbības, notikumu, dzīves pavērsienu pamatā (ne reizi vien ir gadījies savā dzīvē pieredzēt domu materializēšanos), tāpēc mācos domas kontrolēt, izvairīties no negatīvā...

..reizēm ..varbūt par daudz domājam ar prātu...bet neļaujamies iekšējām sajūtām!..un tad var iznākt, ka redzam tikai to, ko domājam...bet patiesība ir daudz dziļāka, kura ir jāsajūt!

Labs jautājums...
...domāju daudz, kad esmu pilnīgā saskaņā ar sevi...tad domas aiziet tik tālu...dziļi...nāk pat atklāsmes  - manas, protams.
Ik mirkli jau arī domājam...tās ir gan konkrētas domas, ko vajag atrisināt...gan tās zibensdomas, haotiskās, kas dažbrīd nojauc tās īstās domas...
Tā ir vesela pasaule, domu pasaule...tik interesanta, krāsaina...ja aizver acis...var redzēt domu krāsas...:)
To, ka domas materializējas - sen esmu piedzīvojusi...tāpēc jāfiksē, ko domā...grūti aizdzīt tās nevēlamās domas...dažam izdodas ar meditācijām...

Domāju kopš dzimšanas ar izņēmumiem, kad guļu, tad lai domā citi manā vietā :))
2. grūts jautājums, bet šķiet, ka spēja saskatīt dabā iet pa priekšu domām, ir arī kad ar acīm meklē iedomāto objektu, tikai ne vienmēr acīm saredzams tas,kur lido domas, mēs varam tikai iztēloties kā vīziju, kur tās domas klaiņo - mūsu domu gājiena gala rezultātu...........kaut kā tā.

kad man saka: "mazāk domā", tad es to saprotu tā- ka  ir pienācis laiks meditācijai, ka laiks apstādināt domu skrējienu, saplūst ar Visumu un sajust, kā no tā ieplūst miers un apskaidrība un  daudz mierīgāku un dziļāku domu impulsi ...   

labs jautājums....man meitas bieži saka,lai es mazāk domājot,ne vienmēr tās domas ir labas,ir arī sliktas domas....ir domas,kas cilvēku paceļ,diemžēl ir arī domas,kas cilvēkam liek sevi noniecināt....

Ja tu saproti ka tava  egoistiskā personība un pasaulīgās dogmas nav ne tik cik aiz naga vērtas,tad tev ir iespēja mainīt savu dzīvi un domas,  atdodot savu sirdi Mīlošajam Debesu Tēvam,un kam tu tici tas tu esi,tā tu domā un saskati daudz vairāk nekā kāds to varētu noslēpt vistumšākajā tumsā.   

Nu kolosälas bildes un aizveda täs manas asociäcijas pa domu lìklociem par dzìves celjiem un neceljiem lìdz labajai fejai kam Cerìba värdä,kas atvèra acis jo parädìja cik skaìsta un trausla shì pasaule...mùsu mìlestìba,dzìve...un jädomä vairäk labu domu lai gaishäki kljütu mäkoñi un tuksnesis uzziedètu...

Jājūt,jāsaskata.....

Domāju donu domādams.Ugunīgā sieviete ir skaista.

...saka -  domas ir matērija, kuras palaižot pasaulē, tās atgriežas atpakaļ pie domātāja...
..jādomā, ko domā...
...dažreiz domāju, ka nedomāju vispār.

Domāju,ka ir jāpadomā!

No īlgas domašanas...  

Var vējš domu aiznest ,
var lietus to - aizskalot ...
Tev paliks vien tas ,
ar sirdi ko ieraudzīt spēsi -
mirklī starp mūžībām divām ,
mirklī - par dzīvi ko sauc ...
/es ilga /

Es domaaju par to, ko saskatu savaam aciim un sadzirdu savaam ausiim, ausiim gan uzticos mazaak...bet man patiik arii skatiities, kaa citi atteelo to, ko redz un sadzird...un ceru, ka tas izskataaas taa, kaa vinji to redz...nu tas, kaa es to saskatu

Eksistē pastulba aksioma, kurai atbilstoši vārdi paužot
domu - būtu bijis pareizāk teikt, ka vārds kropļo domu.

Flobērs

Uz pirmo jautājumu - jā, protams, tieši to tas nozīmē! Jautājumā jau nekas vairāk nav ietverts.
Uz otro - vienmēr jau var saskatīt vairāk. Saskatām tik, cik esam gatavi ieraudzīt. Plašas iespējas izaugsmei!  

.....ko vairāk ...

es domāju kazinu to ka nezinu neko...