Atslegas vārdi: dzīve38617
Dzīves proza liks domāt jebkuru, kaut vienreiz, lai arī tā būtu pēdēja reize. No kļūdām neizvairās neviens. Vis atkarīgs no veida kā gūt pieredzi. Bet to, ka 50% no mūsu pieredzes mēs ieguvām ar genomu, tas jau pieradīts zinātniski. Par pārējiem 50% man neprasi, tas nu ir gan katra indivīda zemūdens akmentiņi.
Vissvarīgākais ir iemācīties uzturēt kārtību savā galvā, citādi... tur ir tāds troksnis, ka pašam reizēm bail paliek
domaa kamer izdomaja idejas
cik vins spej .cik vins ir iemacijies dzivojot................
domat ko dari,atkarigs no cilveka.pozitivai dzives domasanai un uztverei pec manam domam jabut automatiskai,daudz dod audzinasana un klupieni uz savam kludam
Gudrie māca,jo mazāk domu mūsu galvās,jo tuvāk patiesībai mēs esam.Domas ir tās ,kas traucē uztvert pasauli tādu,kāda tā patiesībā ir.
Tik lielā mērā lai varētu glābt sevi no pasaules elles.
Bez domāšanas nebūs eksistences.
Tas kas notiek ar mums katru ir viņu izvēlēto domu izpausme. Tie kas koncentrējas uz slimībām un nabadzību to arī nekavējoties piedzīvo. Bet tie, kas pievēršas dzīves burvībai - tiem 'durvis' ir atvērtas uz pārticību, uz tādu dzīvi kādu to patiesi vēlamies.
Izvērtējiet paši par ko vēlaties domāt!
ta lai pietiek gudribu sev ,savai sievai , un berniem :)
72 procentiem
Kā valis filtrē barību
Jāmācās tik lielā mērā, lai pieņemtu pareizos lēmumus
Cilvēkam jāmācās uztvert citu cilvēku domas, jo parasti tajās var atraust kautko, kas der pašam un tas, savukārt, liek domāt pašm, kā to dabūt gatavu, bet jau ar uzlabojumu.
domāt un valdīt pār domām jāmācās nepārtraukti.galvenais lai mūsu domas mūs nepazudina.
Lai samazinātu iespēju kļūdīties.