Ragaviņās un uz mežu prom???
2. mar 2011. 18:27
Visos laikos ir bijis un būs aktuāls jautājums par pamatvērtībām ģimenē. Šoreiz gribēju Jums pajautāt – kā jūs attiecaties pret saviem vecākiem un vecvecākiem? Vai ņemat vērā viņu dzīves gudrības un pieredzi? Vai arī dzīve kopā ar viņiem, pie viņiem, vai, kad vecāki dzīvo pie jums, kļūst par elli?
Labākā atbilde
Veči ir mīļi un labi ņemu vērā arī viņu dzīves gudrību,bet pieļauju domū ka dzīve kopā četrās sienās var kļut par elli Enoteikti ar savu ģimeni gribētu dzīvot atsevišķi jo varbūt viņi mūs māca par daudz?
Atbildes (9)
..es vienmēr esmu cienījusi vecākus cilvēkus...žēl, ka jauniem tie liekas vecmodīgi ar saviem uzskatiem...mana vecmāmiņa bērnībā man bija tik mīļā ...ar saviem dzīves stāstiem!
Zelta gabali izsijāti un noglabāti, raktuves vairs nepastāv.
Es cienu un miilu savus vecvecaakus, ta4u reizeem gribeetos,lai valsts arii mazliet paliidz.
Vecvecāku nav un vecāki arī miruši.žēl,ka viņu nav.
Un pusnakts klusumā
Tev atvērs durvis tā
Tas zināms tikai Tev
Tā māte tava
Kāds dzīves pavediens trūkst
Un noskumis ir tavs prāts
Mierināt Tevi steigs
Tā māte tava
Visu pārējo jā- kopā dzīvot nē....
Nav jau sen, tā ka viss, ko varētu pateikt, būtu tāda teoretizēšana - kā būtu, ja būtu.
Mani vecāki un vecvecāki jau nomira pagājušajā gadu simtenī...
Kad vecāķi dzīvoja, tad arī dzīves veids bija, tam periodam, atbilstošs. Tā-kā
dzīve intensīvi progresē, arī jaunatnei veidojas atbilstošs dzīves veids, kuram
veca gadu gājuma ļaudīm problemātisķi adoptēties. Ar to, izveidojas dzīves
uzskatu starpības,kuras sagādā abpusējus neomulīgos dzīves apstākļus,
kas izveido nepatīkamu savstarpēju "berzi". Tāpēc vēlams veciem ļaudīm dzīvot atsevišķi, bet jauniešiem neaizmirst savus radītājus un visādā veidā viņiem palīdzēt.