Tu jau pareizi jautājumā pateici,pietiek,ja ir ar ko parunāt,nevis,ja ir ,kas uzklausa.Uzklausīt,tas ir rets talants.

Parunāt jau vienmēr gatavi,bet dvēseles kliedzienu nē vienmēr vēlas saskaīt!

ja smagos brizos neko nejautas un bus blakus ,reizem tas daudz palidz

Nē mamu,neuzklausi gan,jo tevis nav tik cik gribētos,tu tik darbā,darbā un darbā-piedod mammī,bet man tevis vajag vairāk,bieži gribas parunāt un arī vajag,bet tu atkal darbā...es jau zinu ,mums vajag ēst,ir jāstrādā,daudz ,daudz jāstrādā...

Nu,izskatās,ka šobrīd mums ar Tevi reālajā dzīvē nav neviena,ar ko priecīgi parunāt!

Kas tur pa vidam bija, ja labums no tā nebija, – kam gan tas vajadzīgs!

Man par laimi ik dienu nevajag kādam kratīt sirdi :D :D

Reizēm der izkratīt sirdi,bet pret klusēšanu neiebilstu,vismaz neko lieku tā nevar pateikt.

Vispār ar to mēs arī atšķiramies,ka varam parunāt, mūs dzird, mēs dzirdam.Tās ir pilnīgas muļķibas,ka dzīve paiet klusējot,tā daži mēdz sodīt savējos, klusēt var klosterī, pat putni dzied kaut arī bez vārdiem...

Kas ir blakus ,tie paliek par pieradumu

Protams,bet ar Tevi varu tikai virtuāli sarakstīties,atsūti Skype niku,tad parunāsim!...

Es ar savējem satiekos pie vakariņu galda un protams ,kad eju gulēt,tad  nu sākas visādas pārspriešanas ,līdz kāds pasaka ,ka tas jau aizmieg.

nee ! cik labi ka nevajag nearvienu runāt un nevienu uzklausit !! urraaa !! man divas dienas klussums !!!!!

Riebjas tavs pretīgais purns.        

ir gan labi...

tu esi resna, stulba un neglīta