Atslegas vārdi: Dzīve38629
nekad nekas nav par vēlu,kas attiecās uz raudāšanu..
bet raud tieši tāpēc ka ir par vēlu
kad par agru ,tad vēl negribas raudāt..... tas tā nenopietni, bet nopietni , cilvēks nenovērtē to kas viņam ir, un kad ir zaudēts ,gribas raudāt
Nevis dazreiz,bet vienmer raud,kad ir par velu.Varbut kads ari smejas,kad ir par velu.Tacu tas jau ir soks.
Kas prot raudāt, tam labi, bet ja nesanāk, tad atliek vien dusmas un naids, bezcerība, piedošana, kaut ne tieša, bet domās.
Alternatīva varētu būt fizisks darbs, sports, citus tradicionālākus risinājuma variantus neiesaku, tie padara situāciju vēl smagāku.
Aizdedzes vaina:))
Kad izraudās,ap sirdi paliek vieglāk,tāpat,kā Tu,kad nolaid ikrus,nav spiediens uz smadzenēm! Kā var raudāt iepriekš,ja nezini kas būs?!
Nav paspējuši raudāt laikā.