skaisti...
un pat , zināmā mērā, patiesi...
un jā - esmu redzējusi rītausmu...
teatris maksla - nu beidz taču vienreiz paklāju pīpēt... jebšu tu jau uz linoleju pārgājis?

Protams ..., ir satikti neaizmirstami saullēkti ..., pat te , amigo - sarakstoties ar kādu , kamēr aiz loga uzaust saullēkts - tik skaists , kā nekad vēl ...

šis , protams , ir cits saullēkts ..., jo to , īpašo , es paturu sev ...

Esmu un tas ir ļoti skaisti

Jā - kad nelaikā pamostos ..

kad uzrāpos Golgātas kalnā un gaidīju tur "pasakaino un neaizmirstamo saulēktu"pēc kura apskates var arī nomirt..........biju pārsteigta cik tas parasts un manai sirdij tāls.Kad Latvijā vēroju pie ezera saullēktu ,mana sirs pildas ar neaprakstāmām sajūtām.Tas ir fantastiski.Ezes kūp un aiz koku galotnēm parādās brīnišķigs skats

Nu tas kautkas beidzot fors  

Tikai norietā.

Jau vairākus rītus uz ezera ir tik bieza migla.

ja redzeju tas ir tik briniscigi un skaisti

Saullēkts,manuprat,ir viens no jaukākajiem dienas brīžiem,kad dienas kņada vēl nav iestājusies un nakts burvestība vēl pilnībā nav izgaisusi.Klusākā no diennakts stundām,un,drošākā,ja zini,ka bomži un citas radības jau guļ,bet citi vēl nav pamodušies. Šis attēls,ko sūtu,man visvairāk atgādina bērnībā sagaidītos saullektus.

, jā ,Tā ir skaista, kā dziesmā par rudeni, kas apgrezno Latviju,  

Sogad Janos ap 3 no rita,kad sakas ritausma,no sakuma palika viens sturitis rozains,tad pamazam ausma izpletas pa visu apvarsni,kaut ko tik skaistu vel nebija gadijies redzet.