man patīk teiciens-Modrību zaudēt nedrīkst....

Atminos apdedzināšanos - maigi vēl teikt - atminos... "sagremoju" šādu pieredzi un ņemu talkā, dzīvojot tālāk :) un jā, ir jātic... kāda nelieša dēļ nedrīkst "norakstīt" nevainīgās dvēseles ;)

Jātic ir,bet pirms uzticēties,labāk desmitreiz pārliecināties un pat pēc tam nezaudēt modrību,kā pieminēja iveta.

Viss atkarīgs no tā, kādus cilvēkus Tu sev apkārt esi ,,savilkusi".
Man ir cilvēciņi, kuriem es ticu un uzticos. Attiecībā uz ,,apdedzināšanos"un atminēšanos" - jā - man vajag vienreiz piekāst un arividerči, Lambada. Bet ne jau uzreiz attiecībā pret visiem - attiecībā pret konkrēto subjektu. tas vnk tiek izstrīpots no mana ,,cietņa".  

njaa abdedzinaties tas nau nemaz tik slikti ...jo pecstam nesapes veders kad kads to ari edis ...un vispar es jau uzticos kadai .....bet tas ir noslepums kam tiesi .

No savām kļūdām jāmācās. Uzticies , bet pārbaudi labi.

Nevainības prezumpcija un legālā vainas prezumpcija.

Neticu nekad. Neticu nevienam. Neticu pat sev. Vai Tu man tici?

Kaut kam ir tak jātic,lai dzīvotu normālu dzīvi.