Darbs ar sevi ir radošs... bezgalīgi ilgstošs !

Mes,visu savu muzu cinamies ar sevi,tas nav nekas jauns.

      Patiešām,pieņemt lēmumu un to pildīt ,tā ir mono cīņa! Grūta darbība!  

....bet nevajag cīnīties..vajag to tā vieglāk..pilnveidot sevi, mainīties...bet bez cīņas! Tad jau katra diena būs kā kara lauks

Citiem tā liktos visgrūtākā...bet manuprāt tā ir visvieglākā..
Vienmēr mēs mēģinam cīnīties paši ars evi...pat citreiz nezinot kādēl vai par ko tieši cīnamies...
Tā ir vienkārši vēl papildus mūsu dzīves papildus sarežģišana...labāk šajā cīņā jau laikus padoties,jo kaut mēs padodamies...ēs tomēr paliekam arī uzvarētāji   

nevajaga cinities  visu japanak ar diplomatiju   paruna ar gudru cilveku(pats ar sevi) un nolemj

Ta ir visgrutaka cina.Ta ir cina ar pretiniku kurs tevi labi pazist un tu vinu labi pazisti.Ta ir sava veida sizofreniska cina.Ar cienu draugs.

...es ar sevi sen sadraudzejos un citus pienemju kādi vini ir!  

viss jaunais dzimst sapes,bet cina ar sevi ir visgrutakais uzdevums,te ir 2 varianti,vai cilveks parvar sev ,vai zaude

Nezinu gan - vai tas ir ļoti sāpīgi   ?

nu jā - ciiniities - tā ir vardarbiiba un nekas labs nesanāk, vajag sevi miilēt un audzināt sevi ar miilestiibu, tās ir gaišas emocijas un tad gan var cerēt uz labiem rezultātiem ..

varbut arī jā,jo tas viltīgais "es"arvien izdomā ko jaunu

Katrs ir atbildīgs par savu dzīvi! Var cīnīties un var necīnīties...

Protams.

Ja bērns audzināts no šūpuļa,tad ar sevi jācīnas nebūs...

  Es ar sevi draudzējos. Nav man jācīnās...