Par vārdiem izteiktiem ir jābūt atbildīgiem, bet jāsaka arī tas,ko patiesībā domājam.Citādi ir domājam vienu,daram otro, sakam trešo.Var pateikt patiesību par otru cilvēku,viņu neaizvainojot.Tikai vispirms ir kārtīgi jāizdomā teiktais.

Jābūt gan...un reizēm ir jāpadomā vairākas reizes, pirms ko saki. Tiesa gan -emocijas nospēlē daudz un pasprūk kāds nevajadzīgs vārds. Un tad ir tā kā ir.

Dzīvē nekad nebūs tā, ka izteicieni un sarunas būs tikai patīkami un nesāpīgi... Ir pilnīgi normāli, ka ne vienmēr pateiktais ir tīkams otram. Taču- arī nepatīkamas lietas var un vajadzētu sacīt tā, lai otrs negribētu mesties ar kulakiem virsū, vai nesāktu uz vietas puņķoties- viss, dzīve beigusies.
Par nesaprotamiem izteicieniem- ja runātajam ir svarīgi, lai viņu saprastu tieši tā kā viņš domājis- ir jābūt atbildīgam ne tikai par pasacīto, bet arī par to- kā pasacīja.Ja otram nav saprotama doma- vienmēr ir iespēja kaut pārjautāt.

Luna,ej gulét,jau véls

Noteikti,vismaz es ceņšos visu uzreiz izmest,jo vispirms ir jāpārliecinās ka tas ir taisnība,un tikai tad caur puķītēm var ko bilst!

       Vārdi ir kā saindētas bultas,vari izšaut ,bet ne atgriezt atpakaļ !

Es censos patiesi ,nemiet ka sanak

Jā, tev taisnība. Ideālajā variantā viss, ko tu gribi teikt,  ir trīsreiz jāpārdomā;nu bet visi cilvēki ir dažādi. Personīgi man pēdējā laikā ir tāds princips, nemētāties ar vārdiem - nekad, jo esmu dabūjusi no dzīves labu mācību

Ja,jabut.Jo vardi var aizvainot,loti dzili,un pectam ir gruti paskaidrot ka ta nebija domats,bet tas ir pectam.

  Pat kāpjot pa kāpnēm ir jābūt uzmanīgiem...Nav variantu! Tā tas ir!

Neesmu Deputāts,man nav ko zaudēt!...

Reizēm tiek izspļauts kaut kas,ko vēlāk nākas pat nožēlot.

Visādi gadās,bet to taču nedarām ar ļaunu nodomu.Vienkārši izprukst .