Atslegas vārdi: doma23287
es to savu sešgadu bērna prātu centīšos aiznest līdz 60, vai vēl tālāk. negribu būt lēns un apdomīgs. negribu būt pat koši pelēks, ja deg tad ar liesmu, ja līst, tad plūdi.
Mandomāt , dvēseles un tās miesiskā apvalka vecumi bieži vien ir opozīcijā ..., bet , par cik cilvēks ir dvēsele , kurai ir miesiskais apvalks , tad dvēseles vecums ir dominējošais !
kur nu...
tā ir dikti relatīva lieta... ja vingrina ķermeni un garu, tad gadskaitļa ierakstam pasē nav nozīmes
laikam nesajūsmināšos par puicisku bravūru un trakulībām pilnbriedā esoša vīrišķa izpildījumā..., lai darītu neprātīgas un pārsteidzošas lietas ir jāsaglabā jaunības dzirksts, nevis infantils maksimālisms bezatbildības mērcē
nekā personīga, Valdonkuļa liriskāis varonis man bieži vien simpatizē, un valoda, lai arī asa un raupja, tomēr baudāma.... kā rupjmaize ar kaņepju sviestu
Šī sakritība vai nesakritība (vismaz man) ir ļoti mainīgs lielums!
Taču noteikti ir likumsakarīgā saistībā...
Tas ir atkarīgs no kādas puses tam pievērst uzmanību.
NĒĒĒĒ ... grūti ir ar šo starpiibu sadziivot, bet vajag, sabiedriiba nesapratiis ...
Nu atklati sakot es jutos ka 30 gadiga.Un mani viss apmierina.Pec izskata ka nu kurs dod.Bet faktiski ja ta nem,daziem muza nevaresi iedot to isto vecumu,ne pec pratina,ne pec izskata.Un es personigi ceru ka lidz muza galam ta ari jutisos.
noteiti nē
Var mazliet arii atshkirties
Ja 80gadīgs jau ir bērna prātā, tad tas reizēm ir neciešami. Bērnu var norāt, pacelt un apmīļot, ja bērns pakrīt, sasit tikai ceļgalu. Bet, ja vecs cilvēks kaut ko izdara aplam, viņš iespītējas un paliek pie sava,kā bērns, ne tu vari sarāt, nekā. Ja vecs pakrīt, salauž kāju.
Gribas gan būt jaunākam par saviem gadiem, gars un dvēsele nenoveco, tikai reizēm tas gars nesaprot, ka ķermenis novecojis un netiek līdzi jaunajam garam.
Kā man opis teica 158 gadu vecumā:"neviens vecumā būdams nevar būt vecs! vecums tas ir mīts! :)"