Kad es aizrokos līdz lietas būtībai,tad secinu.Nu nevajadzēja tā darīt,nevajadzēja.

Ja tas nepārkāpj vispārpieņemtas (un manis pašas pieņemtas) ētikas un morāles normas, un- ja vien ir aicinājums rakt, tad roku.
Ar mani gan sarežģīti- iepriekš apdomāju, vai man tā rakšana tik tiešām ir nepieciešama.

Varbūt nejauksim maziem bērniem  galviņas,nu paliksim pie skaidiņām!

Bet uzrakt var ne tikai skaidiņas.

Jā ir gan man svarīgi,laikam mēdz ieinteresēt,vismaz kaut aks mani sāk interesēt   Bet var gadīties arī vilties kad aizrokās līdz patiesai būtībai,bet no otras puses es cienu patiesību,negribu dzīvot melos.Un ja nu beigās rokot sanāk atrast lielāku bedri?   pazust arī var...pazudis tulkojumā  

Man laikam tāda ziņkārīga daba un ja kaut ko vēlos uzzināt,tad ar to daru.Kā saka , ņemu lāpstu un roku kamēr izroku.Ko - tas jau atkarībā ko meklēju.

Viss atkarīgs no apstākļu un lietas būtības.Izdarot pareizo racienu,nevajadzēs rušināt visu grunti.

skaidas

Salausta sirsniņa...

  Ko salika lacitm vedara lidz tam ari aizraksimies,

Lietas būtība ir svarīga!  Kā zināšu pastāstīt, ja es to nebūšu uzzinājis.

Iedomājieties ja kāds izdomātu pats noskaidrot sev interesējošus jautājumus anatomijā......

Dažreiz tas ir svarīgi.

..būtiska ir motivācija...kāpēc gribi aizrakties...?!

Rakt jau var dziļi un daudz,ja ir atrasta atbilde uz jautājumu: Vai man to vajag?

Sūdi un papīri...

Vai Tu uzzināji ko jaunu jautājot?! http://www.Fishing-Mart.com.pl/en/

Urķēšos visur,kas mani interesē,bet centīšos cilvēka dvēselē neurķēties...

...Ja tās skaidas tavējās,
Paliec tad ar skaidām.

Daudzus no mums daba ir apveltījusi ar intuīciju un mums nav vajadzība sevi apgrūtināt ar urķēšanos.Mēs vienkārši jūtam ,ka tas ir tieši tā.Varbūt šad tad kļūdamies,taču tas mūs netraucē arī nākošo reizi lieki nelauzīt galvu.