Kāda ir jūsu pieredze jautājumā-bērni,kas ir ģimenē vienīgie izaug par egoistiem?Vai tā ir diagnoze?Un vai tie,kas daudzi,iemācās dalīties?Visi un vienmēr?
Es neesmu atbildējusi uz savu jautājumu,jo es nepazīstu pilnīgi visus cilvēkus,kopā mēs pazīstam daudz vairāk un es gribēju uzzināt,vai arī šiet nevalda stereotipi un patiesība ir daudz savādākā,kā liekas.
Savā dzīvē variantus esmu redzējis visdažādākos, gan vienīgie bērni uzaug par foršiem cilvēkiem, gan daudzbērnu ģimenēs riktīgi kretīni. Domāju, tas tāds sabiedrības pieņemts stereotips. Viss atkarīgs no vecākiem, kā un kādas vērtības tie ieliek savos bērnos no mazotnes.
Mans bērns ir labāks, gudrāks un diplomātiskāks par mani. Kā tas var būt?
sarežģīts jautājums,nevienmēr vienīgie izaug par egoistiem,nē.arī,,daudzie'" ne vienmēr dalās domāju tas atkarīgs no audzināšanas un zināmas pieredzes.mans vērojums tomēr liecina ka vienīgie bērni ir mazi egoisti,jo viņiem arī ir nedalīta uzmanība,Bet TĀ NOTEIKTI NAV DIAGNOZE,GALVENAIS JAU LAI IZAUG JAUKI CILVĒKI.
Katrs cilvēks ir neatkārtojama individualitāte!
Viens bērns var neizaugt par egoistu, bet sliktākais, ka viņš būs viens kā pirksts, kad vecāki nomirs.
Ta noteikti nav diagnoze,bet audzinasanas rezultats.
Kas par jautaajumu! Tur jau arii ir atbilde Ar retiem izneemumiem taa tas arii ir.
Katram ir vajadzīga sava pieeja.Galvenais atrast to atslēdziņu!
Tu jau pati atbildēji uz jautājumu! Protams,ka vienīgie bērni izaug egoisti,jo lutināti,neprot rēķināties ar māsu vai brāli un nederīgi savai ģimenes dzīvei,jādzīvo vieniem visu mūžu!!! Manai kaimiņienei 9 bērni un tik draudzīgi dzīvo,izpalīdzīgi,zina,kas ir trūkums un pat bads...
Pazīstu dažus egoistus arī no daudzbērnu ģimenēm nākušus .
man vel nau maza bet ja bus tad dosu vinjam vairak ka pats esmu dabujis :)
Es augu gin]menē vienīgais bērns,egoists nēesmu.Vis ir atkarīgs no audzināšanas.