Nē, nesteidzos...bieži vien paturu visu pie sevis. Bet nu jāatzīst, ka padaloties ar kādu -vieglāk paliek. Tikai citreiz negribas krāmēt citiem savu bēdu.

..man patīk šie Imanta Ziedoņa vārdi....."Ko jūs vazājaties ar saviem asaru stopiņiem no mājās uz māju.? Ko jūs nākat pie mana sliekšņa ar saviem padošanās karogiem? Tev nāk raudas, un tu gribi raudāt duetā? ..Kavrtetā/.. Varbūt kļūs vieglāk , ja tev līdzās raudās koris?..Dalītas bēdas nav pusbēdas.
...Ieslēdz savas mīnuszīmes seifā un tad nāc ļaudīs...Nāc  tai dienā vai tai mazajā stundā , kad tu savas pluszīmes vari piespraust pie krūts kā goda zīmes..""
..

Nē.

Jā, bet ne ar katru.Un daru to tāpēc, lai vairāk neiegrimstu sliktajās sajūtās, jo tad ir grūti no tām tikt laukā.

Nē, cenšos nevienu neapgrūtināt ar savām problēmām.

Jā1 Dalīta bēda - pusbēda!

vaitad ir kadam interese par manam nepatiksanam

Nē, nesteidzos.

Nē,pats cenšos risināt savas problēmas,jo nevienam nav interesanti klausīties par citu problēmām,jo pašiem savu pietiek...

Padomaju tad ir ar ko protams

Aha! Ar Vinetu!   Un viņa - ar mani.

Nee,nekad,joo jaaapdoomaa koo saki un kapeec too saki,iespeejams tas nepatiikamais jaunums kaadu vairaak paarsteidz nekaa sevi pashu........prootams ir gadiijumi ka izrinaajoot too nepatiikamoo paliek vieglaak.

Vispār nemēdzu būt tā, kas pavēsta jaunumus, lai kādi tie būtu, bet ir reizes, kad vienkārši nedrīkst neteikt.

es vienmer savas sliktas emocijas paturu sev

Protams , ka nē , ja vien tā nav ekstranepieciešamība ...

vispar ne

Steidzos un ar piebildi.....zini.....varu tevi iepriecināt....man ir sliktas ziņas

Nē,sākumā pati mēģinu visu izprast,kas un,kā...

Protams,stāstu:"Lūk,tā mauka man nedēva!"