Atslegas vārdi: attiecibas38715
Ir neliela starpība– ja man pieglaimojas, gribas sist, bet, ja lišķējas, tad iespert.
Nekāda.
Tie ir sinonīmi.
..katrā ziņā, abas šīs īpašibas liek man būt uzmanīgai, jo aiz tā slēpjas kaut kas "netīrs"šī lišķa/glaimotāja domās vai darbos!
Nekādas. Abi pielien lai kaut ko iegūtu.
Priekš kam tev?
Ka viens vārds latviski,otrs krieviski.Kaut ko dumjāku nevarēji izdomāt?
Man liekas, ka glaimot nozīmē- teikt lietas, kas tam cilvēkam ir svarīgas, un tās it kā uzslavēt- bez īpaša iemesla, nu, tāpat- neko neiedziļinoties- nu kaut kas amerikāņu stilā :D teikt labu cilvēkiem, lai arī viņš to nav pelnījis, taču gribas pateikt kaut labu, lai nav jāsaka nekas slikts :P
bet
Lišķot, tas jau kaut kas ar atlīdzību saistīts- ne nu dod, ne nu kā- bet ar domu, ka - ja izdarīsi kaut ko, kas patiks otram, tad kaut kad ar laiku saņemsi atlīdzību, un šinī gadījumā- izpatiksi, pateiksi to, ko viņš grib, noliksi kādu citu...
tas vairāk ar pielīšanu saistīts...
Pat pieklājība var būt aizvainojoša, ja tiek pārspīlēta.
Vienādi.
Nekāda.Pēc būtības abi ir vienādi.
vienā maisā bāžami
abi vienlīdz nejauki
Tās pašas olas, tikai profilā...
Viss atkarīgs no vērtētāja izglītības, inteliģences un toleranses līmeņa. Ja citos esam pieraduši meklēt tikai negatīvo, arī kaķēns vai kucēns, kurš no lingvistikas neko nesaprot, vērtētāja acīs būs viens no jautājumā minētajiem. Tāpēc jau dzīve "piespēlē" mums situācijas, lai mēs no tām mācītos un "augtu".