Ka jūs zinātu, cik daudzi jaunie šoferīši vienkārši nopērk apliecības par pirmās palīdzības sniegšanas kursu apmeklēšanu
Es zinu Esmu instruktors, bet apliecības nepārdodu, pie manis parasti Anniņas masē līdz masētāju bezsamaņai
Nav gan, bet reizēm vienkāršas iemācītas darbības var būt ļoti noderīgas un vērtīgas.
Atslegas vārdi: dzīve38617, attieksme3443, pienākums.0
Ko niekojies..... .melnais humors
Automobīļu izstāde.
- Šim modelim ir iemontēta jaunākā elektronika - kā tik jūs sabraucat kādu gājēju, sāk skanēt bēru mūzika
.
Protu, nedaudz macījos, esmu sniegusi pirmo palīdzību gan pēc a/m avārijas, gan slīcējam mākslīgo elpināšanu, ka arī citas sīkas kaites. Panika neiestājas, ekstrēmā situācija visas zināšanas un prasmes atcieries, kā ari visa darbība ir gandrīz automātiska, nekādu lieku kustību un roku plivināšanu nav laika emocijām.
Protu . Un kā Tu to zini - pārdod , vai pirki pats ?
protu ,bet Anniņa nav tas pats ,kas cietušais bez samaņas
Protu gan.
Protu, agrāk to mums mācija skolā, nekādu problēmu
Kursos biju, bet noteikti būtu bail ķerties pie īsta cietušā klāt.
Bez komentāriem !!!
Bija iespēja to apliecību nopirkt, bet es tomēr sagribēju paklausīties, tagad zinu ko darīt, kad čūska iekož
Kursos biju, bet tas arī viss, man piemestos panika, ja kaut kas būtu jādara pa īstam.
neesmu mēģinājusi
PROTU GAN-JA PATIK VARU NOSKUPSTIIT:)))))
Galvenais nekrist panikā,savākties un viss izdosies.
Kādreiz tas bija mans pienākums, tagad esmu no tā atgājusi uz mierīgāku darbalauku, bet pie attiecīga gadījuma kaut ko jau pasāktu.
Protu, dzīvē tas tiešām ir noderējis.
Atklati sakot,kautko protu,bet ne visu.Jo dzive gadas vissadi gadijumi.
Teorētiski protu, bet par to, vai pareizi un rezultatīvi arī "dzīvajā", nemāku spriest, jo nav bijis vajadzības to sniegt!
/Tfu, tfu, tfu..., spļauju pār plecu.../
Es,kad liku eksāmenus Padomju laikā,1955.g.,tad tāds punkts par pirmo palīdzību nebija...